Jūnija rīts. Saule ir pacēlusies aiz ķiršu koka tieši tik daudz, lai gaismēnas apbrīnojami viemmērīgā ritmā trīsuļotu pār manu seju. Vēl kādu brīdi tā snaužu, bet tad ļauju vērotājam sevī pamanīt, kā vējā plīvo aizkars, cik gaisma istabā šķiet maiga un nogludina nelīdzeno tapeti.. Skatos ķirsī, cik tas viegli padodas vējam it nemaz nepretojoties. Uz…
Es vēlētos kaut man būtu iespēja šķirot trokšņus. Kā plastmasu paņemt un izmest dzeltenajā konteinerī un aizcirst vāku.
Dzert rīta kafiju Rocketbean Miera ir tikpat kā būt 10-15 gadus jaunākam un traki bagātam.
Ne visas pārmaiņas ir jāplāno un smagi pie tām jāstrādā, dažām vienkārši jāļauj notikt vai – tās notiek un nekāda atļauja tām nav nepieciešama.